Kas jāmaina Latvijas sportā? - Dženiferas Ģērmanes panākumi – jauns pārbaudījums Latvijas sporta sistēmai

20 gadus vecā kalnu slēpotāja Dženifera Ģērmane kļuvusi par jauno Latvijas sporta sensāciju. Triumfs pasaules junioru čempionātā, iekļūšana labāko desmitniekā Pasaules kausa sacensībās. Latvija nav kalnu zeme, tāpēc tās pārstāves ielaušanos pasaules elitē gaidīja vien retais. Arī Latvijas sporta finansēšanas sistēmai viņas straujais uznāciens ir nebijusi situācija. Sezonas sākumā Ģērmane bija iekļauta Latvijas Olimpiskās vienības sudraba sastāvā, kas sezonā paredz 20 tūkstošu eiro lielu finansējumu.

Intervija - Agris Raugulis, Latvijas Slēpošanas federācijas ģenerālsekretārs

"Pēc viņas spilgtajiem rezultātiem mēs ātri noreaģējām un palūdzām Latvijas Olimpisko komiteju (LOK) jau šajā sezonā pārcelt viņu zelta sastāvā. Tātad tas, cerams, uzreiz būs atbalsts. It kā lēmums LOK izpildkomitejā ir pieņemts. Mēs vēl neesam saņēmuši galīgo atbildi, bet cerams, ka tas izdosies." 

Latvijas Olimpiskās komitejas ģenerālsekretārs Kārlis Lejnieks Latvijas Televīzijai norādīja, ka pagaidām nevar apstiprināt Ģērmanes iekļaušanu zelta sastāvā, kamēr Olimpiskā komiteja nav saņēmusi valsts finansējumu 2024. gadam. Iekļūstot zelta sastāvā, Ģērmanes finansējums jau šajā sezonā dubultotos un būtu 40 tūkstoši eiro. 

Dženifera Ģērmane jau no mazotnes ziemas pavadījusi Austrijā. Tas prasījis lielus ieguldījumus, kurus galvenokārt segusi sportistes ģimene. Kalnu slēpotājas mamma Ulla izvērstu interviju sola sniegt pēc sezonas. Latvijas Televīzijas apkopotā informācija liecina, ka līdz 16 gadu vecumam Ģērmanes līmeņa kalnu slēpotājas sagatavošana izmaksā aptuveni trīs līdz trīsarpus tūkstošus eiro mēnesī, bet vēlāk ikmēneša izdevumi, kā minimums, dubultojas. Latvijas Televīzija pārlapoja Latvijas Slēpošanas federācijas pēdējo gadu valdes sēžu protokolus. Tajos atrodamā informācija liecina, ka individuāla atbalsta sniegšanu Ģērmanei federācija savās valdes sēdēs nav apspriedusi. To apstiprina arī Raugulis, skaidrojot, ka sportisti individuāli atbalstīti netiek, taču labākie tiek iekļauti izlasēs, un tām federācija rīko treniņnometnes. Raugulis atminas, ka vēl pirms pāris gadiem Latvijas Olimpiskās vienības atbalsts Ģērmanei bijis ļoti minimāls, salīdzinot ar sezonas izdevumiem. 

Intervija - Agris Raugulis, Latvijas Slēpošanas federācijas ģenerālsekretārs

"Divus gadus pēc kārtas sanāk – 2019./2020. un 2020./2021. – viņai bija [LOV atbalsts] 2000 eiro. Ar to naudu, kas viņai tajās sezonās prasījās. Atceros, sezonas tāme bija 90 000 eiro. Kad viņa uzzināja, ka var no LOV dabūt 2000 eiro finansējumu, viņa gandrīz gribēja atteikties."

Ja Ģērmane tiks pārcelta uz Latvijas Olimpiskās vienības zelta sastāvu, tad viņas atbalsts pēdējo pāris gadu laikā būs divdesmitkāršojies. Tomēr arī ar 40 tūkstošiem eiro sezonā neizdotos nosegt pat pusi visu izdevumu. 

Intervija - Agris Raugulis, Latvijas Slēpošanas federācijas ģenerālsekretārs

"Slovākijā, Jasnā, radās problēma vai situācija, ka viņai pašai bija sev slēpes jāgatavo. Tas nav normāli šāda līmeņa sportistam. Līdz ar to skaidrs, ka ir jāatrod profesionāls cilvēks, kas maksā konkrētu summu algā, plus viņam nodrošināt visus komandējumus, izbraukumus. Tas prasa diezgan daudz naudas. Pie tā šobrīd tiek strādāts."

Naudas balvās no Pasaules kausa organizatoriem Ģērmane šosezon nopelnījusi 11 tūkstošus eiro. Par katru no abām 8. vietām viņa saņēmusi 4000 tūkstošus eiro. Ģērmane nav startējusi pilnu sezonu un pašlaik piedalās tikai vienā disciplīnā, tāpēc nākotnē iespējas uzturēt sevi ar balvu fondiem būs lielākas. Dāmu konkurencē astoņas labākās sportistes šosezon jau paguvušas nopelnīt virs simts tūkstošiem eiro, bet ranga līdere Mikaela Šifrina jau pārsniegusi pusmiljona slieksni. 

https://www.fis-ski.com/DB/alpine-skiing/prize-money-ranking.html

Līdzās Ģērmanei, pasaules elitē ielauzusies arī distanču slēpotāja Patrīcija Eiduka. Arī viņa demonstrē iepriekš nepieredzētus panākumus sporta veidā, kurā latvieši līdz tam nav bijuši sevišķi konkurētspējīgi. Rezultātu izaugsme nākusi par labu arī Latvijas Slēpošanas federācijai: tā šogad iekļuvusi piecpadsmit prioritāro sporta federāciju lokā un tādēļ saņems par nepilniem 60 tūkstošiem eiro lielāku valsts finansējumu nekā pērn. 

Intervija - Agris Raugulis, Latvijas Slēpošanas federācijas ģenerālsekretārs

"Jāsaka, ka šie ir tādi supertalanti. Tajā pašā laikā ik pa brīdim kaut kādi talanti uzrodas. Jautājums – kā tos noturēt? Tā pati Gasūna vai Zvejnieks. Iespējams, nebija tāda līmeņa talanti, bet viņi arī varēja sasniegt daudz ko. Pie kaut kāda labāka atbalsta."

Ģeogrāfiskās specifikas dēļ Latvija, visticamāk, nekad nebūs valsts, kas regulāri ražos pasaules līmeņa kalnu un distanču slēpotājus. Tomēr pašlaik spējas pienācīgi atbalstīt tos talantus, kam vēl tāls ceļš līdz pieaugušo sacensībām, ir limitētas. Kā iespējams risinājums gadījumos, kad Latvijā parādās talanti dārgos individuālajos sporta veidos, tiek minēta īpaša sporta fonda izveide. Līdzīga, kāds radniecīgajā kultūras nozarē ir Valsts kultūrkapitāla fonds. Tā finansējumu ar žūrijas lēmumu piešķir dažādām kultūras iniciatīvām, kas nav atrodamas valsts pamatbudžetā. Par sporta fonda izveidi Latvijā diskutē jau vairākus gadus, bet pašlaik jautājums iestrēdzis Izglītības un zinātnes ministrijas gaiteņos.