Kas jāmaina Latvijas sportā? - Sportisti spiesti aizņemties naudu, lai gatavotos olimpiskajām spēlēm
Februāra sākumā Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents Jānis Buks intervijā Latvijas Radio norādīja, ka sporta nozare atrodas dziļā krīzē. Sporta organizācijas joprojām nav saņēmušas valsts finansējumu.
Citāts - Jānis Buks, LOK prezidents
Avots: Latvijas Radio
"Mēs esam nonākuši tādā vēsturiski nebijušā situācijā, kad sportisti ir spiesti privāti aizņemties naudas līdzekļus, lai startētu kvalifikācijas sacensībās."
Latvijas Televīzijas aptaujātie sporta federāciju vadītāji apgalvojumus par dziļo krīzi sauc par pārspīlētiem, jo finansējums kavējies arī iepriekšējos gados un pie tā jau pierasts. Nespēju regulāri iekļauties pašas nospraustajos termiņos atzīst arī par sportu atbildīgā Izglītības un zinātnes ministrija, taču iemeslu panikai nesaskata. Nauda budžetā esot paredzēta, atliek vien to piešķirt.
Intervija - Juris Zīvarts, IZM Sporta departamenta direktora v.i.
"Mans tas galvenais signāls: nomierināt, ka viss ir kārtībā. Strādājam, darbojamies un viss būs kārtībā!
Kad tas būs? Jo jūsu termiņš – 31. janvāris – jau ir garām.
Šobrīd, februāra mēnesī, mēs redzam, ka 9. februārī ir ielikta Nacionālās sporta padomes sēde, kurā mēs prezentēsim un ceram nonākt jau līdz konkrētākiem skaitļiem. Tad pēc tā 9. februāra sēdes mēs jau varētu virzīties un slēgt līgumus ar federācijām, lai piešķirtu budžeta līdzekļus."
Viens no kavēšanās iemesliem ir jaunā sporta finansēšanas kārtībā. Ja kādreiz Izglītības un zinātnes ministrija piešķīra naudu sporta federāciju apvienību organizācijām un tās tālāk slēdza līgumus ar federācijām, tad no šā gada ministrija uzņēmusies naudu piešķirt un apsaimniekot pati, slēdzot līgumus ar visām 95 federācijām.
Federāciju sašutumu veido arī tas, ka joprojām nav zināms, kādu finansējumu katra organizācija saņems. Kritēriji bāzes finansējuma saņemšanai ir publiski atrodami, tāpat kā aprēķināšanas formulas, taču individuālus aprēķinus nav iespējams veikt, nezinot visu federāciju iesniegtos datus. Toties zināmi ir jaunie kritēriji piecpadsmit prioritāro federāciju noteikšanā. Šogad, salīdzinot ar pērno gadu, kritēriji ir labvēlīgāki tiem sporta veidiem, kam ir daudz bērnu un jauniešu, kā arī daudz sacensību, bet mazināta ir augstu sasniegumu ietekme uz valsts finansējuma aprēķināšanu. Visasākie iebildumi pret šādiem kritērijiem ir Bobsleja un skeletona federācijai, kas, visticamāk, paliks ārpus prioritāro sporta veidu loka.
Intervija - Zintis Ekmanis, LBSF ģenerālsekretārs
Avots: Raidījums "(Bez)maksas sports"
''Šie kritēriji, ņemot vērā mūsu sporta veida specifiku, ir graujoši netaisnīgi un nepamatoti. Kaut vai tādēļ, ka mums vispār nav sporta skolu, bet kritēriju punktos 37% sastāda sporta skolu audzēkņi līdz 18 gadiem."
Bažas par kritēriju akcentiem Latvijas Televīzijai pauda arī Kamaniņu sporta federācija. Savu aptuveni 100 audzēkņu treniņiem Siguldas trasē tā tērējot ap 9000 eiro mēnesī. Izglītības un zinātnes ministrijā skaidro, ka šogad kritēriji mainīti netiks, taču to, vai esošie kalpos ilgtermiņā, vēl nevar pateikt. Attiecībā uz Siguldas ledus trases iemītnieku bažām par turpmāko pastāvēšanu un attīstību, ministrija situācija vērtēs pēc gada.
Intervija - Juris Zīvarts, IZM Sporta departamenta direktora v.i.
"Tad ir jāraugās, vai tik tiešām tā ietekme ir tik liela, ka kāds sporta veids ļoti cieš, tad varam skatīties un analizēt tā sporta veida iemeslus, kāpēc tā ir gadījies. Bet šobrīd tā pirmšķietami pateikt, ka kāds ļoti, ļoti cieš mēs nevaram, kamēr neesam visu to izskatījuši."
Sporta veidiem, kuriem ir augsti sasniegumi pieaugušo līmenī, lielākās cerības jāliek uz Latvijas Olimpiskās komitejas finansējumu. Taču arī Latvijas Olimpiskā komiteja valsts finansējumu joprojām nav saņēmusi un arī nezina precīzu naudas apmēru, lai varētu spriest par finansējuma sadali augstu sasniegumu sportam.
