Kas jāmaina Latvijas sportā? - Sporta sabiedrība lēnām briest cīņai par varu un ietekmi
2024. gads Latvijas Olimpiskajai komitejai būs svarīgiem notikumiem pārbagāts. Latvija joprojām nav pieņēmusi lēmumu par došanos vai nedošanos uz olimpiskajām spēlēm Parīzē. Šogad gaidāma arī visu sporta organizāciju saplūšana vienā, apvienotā organizācijā – zem Latvijas Olimpiskās komitejas karoga. Apvienošanās vairotu LOK iespējas un pilnvaras būtiski diktēt visas Latvijas sporta sistēmas turpmāko attīstību, jo organizācija būtu vienīgais valsts partneris sporta nozares politikas īstenošanā.
Pats apvienošanās process juridiski solās būt piņķerīgs. Lai tas vispār būtu iespējams, vispirms ir nepieciešams veikt grozījumus Sporta likumā. Par sportu atbildīgā Izglītības un zinātnes ministrija jau otro reizi gada laikā ir jauna Sporta departamenta direktora meklējumos, un tas likuma grozījumu sagatavošanu nekādi neveicina.
Lai LOK savā paspārnē uzņemtu arī neolimpisko sporta veidu federācijas, tai vispirms būs jāgroza statūti. Pašlaik Latvijas Olimpiskās komitejas sastāvā ir 39 olimpisko sporta veidu federācijas, biedrība Latvijas Olimpiešu klubs, kā arī 32 individuālie locekļi ar balstiesībām. Pēc apvienošanās plānots, ka individuālo locekļu vairs nebūs, līdz ar to 32 sporta aprindās gana ievērojami balsotāji zaudēs iespēju tiešā veidā ietekmēt procesus.
Latvijas Sporta federāciju padomi veido 95 biedri. Tomēr 27 sporta veidu starptautiskās federācijas nav Starptautiskās Olimpiskās komitejas atzītas. Šī iemesla dēļ, pievienojoties Latvijas Olimpiskajai komitejai, tās būtu asociēto biedru statusā – bez balstiesībām. Par šo vēl gaidāma juridiska stīvēšanās, jo šīs 27 balsis būtiski var mainīt atsevišķu potenciālo LOK prezidenta kandidātu izredzes.
Zīmīgi, ka federācijām nav pienākuma pievienoties Latvijas Olimpiskajai komitejai un neviens tām arī nevar piespiest to darīt. Latvijas Republikas Senāta 2020. gada 29. decembra lēmumā lasāms, ka Latvijas Sporta federāciju padome nav tiesīga uzlikt pienākumu sporta federācijai veikt konkrētu rīcību vai pieņemt konkrēta satura lēmumus. Janvāra vidū desmit individuālo olimpisko sporta veidu federācijas izveidoja jaunu federāciju apvienību, lai nepastarpināti cīnītos par savām interesēm un veidotu savu dialogu ar valsti.
Latvijas Olimpiskā komiteja jaunajā veidolā koncentrēs lielu ietekmi. Līdz ar to spraiga solās būt cīņa par prezidenta krēslu. Pašreizējais prezidents Jānis Buks paziņojis, ka vēlēšanās nekandidēs. Oficiāli savu kandidatūru nav izvirzījis vēl neviens pretendents, jo vēlēšanas paredzētas gada otrajā pusē. Tomēr darbs pie kandidātu uzrunāšanas jau ir sācies. Basketbola treneris Ainars Bagatskis Latvijas Televīzijai apstiprināja, ka ticis uzrunāts, bet atteicies. Tādu pašu lēmumu pieņēmis arī bijušais Futbola federācijas prezidents Kaspars Gorkšs. Kandidēšanas iespēju neizslēdz bijušais burātājs Ansis Dāle, taču viņam būs svarīgi redzēt, kā tiks īstenota sporta organizāciju saplūšana zem LOK karoga. Apvienošanās gadījumā iespēju kandidēt nopietni apsver arī Motosporta federācijas prezidents Mārtiņš Lazdovskis. Kandidēšanas varbūtību neizslēdz arī Latvijas Sporta federāciju padomes prezidents Einars Fogelis, lai arī iepriekš bija paudis, ka uz LOK prezidenta amatu nepretendēs. Fogeļa pēkšņā retorikas maiņa kļuvusi par pēdējo nedēļu karstāko tēmu sporta sabiedrības aizkulisēs.
Latvijas Televīzijai zināms, ka federāciju savstarpējo konsultāciju rezultātā, kā iespējami kandidāti izkristalizējušies arī LMT vadītājs Juris Binde, uzņēmuma "Clean R" īpašnieks Guntars Kokorevičs un Latvijas Basketbola savienības prezidents Raimonds Vējonis, taču ne visus no minētajiem ir pagūts uzrunāt. Savukārt hokeja funkcionārs Viesturs Koziols, kurš vēl rudenī nenoliedza iespēju kandidēt, atzīst, ka nav ticis šādai lomai uzrunāts, taču labprāt aktīvi iesaistītos LOK vadības procesos arī mazāk atbildīgā amatā.
Latvijas Televīzijas rīcībā esošā informācija liecina, ka pašlaik favorīts uz LOK prezidenta krēslu ir Mārtiņš Lazdovskis. Tomēr turpmākā pusgada laikā varētu būt vēl ne mazums pavērsienu un jaunu kandidātu, kas situāciju būtiski maina.
