#56 "Sīpoli" albums "Sīpoli" (1987)

Pirmais manas bērnības lielais koncertpiedzīvojums, kas, iespējams, izmainīja visu turpmāko dzīves virzību, bija tieši Sīpolu uzstāšanas Mežaparka estrādē kaut kad septiņdesmito gadu beigās. Vecāki bija mani paņēmuši līdzi (tolaik bērni tā saucamajos estrādes koncertos tika ielaisti tikai retos gadījumos) uz lielu koncertu, kur man bija iespēja pirmo reizi redzēt dzīvajā skaņuplatēs daudz dzirdētos un jau iemīļotos Viktoru Lapčenoku un Noru Bumbieri, kuri bija šī koncerta t.s. hedlaianeri. Bet izrādījās, ka pirms viņiem uzstājās vēl vesels lērums mūziķu, un viņu vidū bija Sīpoli. Mammu, es gribu... Man ir zirgs, kas naktī dzied... Es gribu, gribu kaķeni... - kaut kas tik nebēdnīgi aizrautīgs, rotaļīgs, ironisks un roķīgs, protams, man nodarīja bērnības traumu, no kuras atgūties nav izdevies joprojām. Gan Sīpolu vadītājs, komponists, taustiņinstrumentālists un brīžiem arī dziedātājs Mārtiņš Brauns, gan nu jau uz raidījumu vairs neuzaicināmais basists un varenā balss Niks Metvejevs toreiz esot uzskatījuši, ka rokgrupa sevi pilnvērtīgi spēj parādīt tikai koncertos un ieraksti ir kaut kas tik nejēdzīgs, ka tādi vispār nav vajadzīgi, ja nu vienīgi, kā reiz intervijā Radio Naba raidījumā "Bīstamie Gadi" teica nelaiķis Niks, dziesmas jāieraksta, lai aktieriem būtu paraugs, kā tās izpildīt izrādēs - daudzas dziesmas un cikli tapušas tieši teātra izrādēm. Tāpēc Sīpolu pirmā plate iznāca tikai 1987.gadā, kā saka Mārtiņš, iekļaujot tajā dziesmas, kuras cenzūra laida cauri, līdz ar to liela daļa pērļu tā arī nav saglabājušās. Vienā plates pusē ir svīta Alberts, otrā – atsevišķas dziesmas. Uz vāka protams, viens no mūsu asākajiem dārzeņiem, jo rokmūzikai nav jābūt tikai saldai, tai ir nedaudz jākož – tā saka Brauns. Grupas dziedošās ģitāras meistars Aivars Gudrais un bundzinieks Juris Helvigs diemžēl uz raidījumu netika, bet izdevās pierunāt atnākt Aivu Braunu – tagad angļu valodas skolotāju, kura ar mūziku sen vairs nenodarbojas, bet toreiz viņa bija Sīpolu neiztrūkstošā sirēnas balss, kurai ieskanoties, šķita, ka plīsīs gan skaļruņi, gan bungādiņas, un tieši tajā ir viņas spēks. Aiva būtībā ir rietumos kā Riot Grrrl pazīstamo dumpiniecisko roka meiteņu dziedāšanas manieres aizsācēja Latvijā, tomēr viņas lielākais hits ir balāde – šajā platē neiekļautā Daugaviņa. Daļa ierakstu Latvijas Radio arhīvā nemaz nav sastopami un pret to izdošanu kompaktdisku formātā arī Brauns visus šos gadus ir pretojies, jo uzskata, ka tie ir nepilnvērtīgi, bet jāņem vērā, ka arī vēsturiskās fotografijas, kas vienīgās par kaut ko savulaik nozīmīgu liecina, reizēm mēdz būt blāvas vai izplūdušas. Dāmas un kungi – raidījuma Zibens pa Dibenu sen gaidītie viesi – Mārtiņš Brauns un Aiva Brauna.